Namu apsaimniekošana

Lasīts 5502 reizes Pēdējo reizi rediģēts 02 Janvāris 2017

Uzņēmuma galvenie pārvaldīšanas/apsaimniekošanas pienākumi ir nodrošināt dzīvojamo māju ekspluatāciju un uzturēšanu, veicināt dzīvojamo māju uzlabošanu, veikt sanitāro apkopi, organizēt, pārraudzīt un plānot pārvaldīšanas darbu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām

Dzīvojamo daudzdzīvokļu māju uzturēšana un apsaimniekošana ir laikietilpīgs, zināšanu un finanšu līdzekļus ietverošs process.

Mājas, kuras celtas 20.gs. 70-80.gados un kuru konstruktīvie elementi un inženierkomunikācijas pēc būtības savu laiku jau nokalpojušas apsaimniekot nav viegli (kalpošanas laiks dažādiem mājas konstruktīviem elementiem un inženierkomunikācijām ir atšķirīgs no 10 līdz 60 gadiem.

Beidzamajos divdesmit gados dzīvojamo daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu ir regulējuši vairāki normatīvie akti, kas ne vienmēr cilvēkiem ir saprotami un izpildāmi. No 2010. gada 1.janvāra spēkā stājies Daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas likums, kurš šobrīd ir galvenais normatīvais dokuments, kas reglamentē dzīvokļu īpašnieku un pārvaldnieka savstarpējās attiecības, pienākumus un atbildību. Saskaņā ar šo likumu, ir izdoti arī vairāki MK noteikumi, kuri precīzāk nosaka konkrētu pārvaldīšanas funkciju izpildi.

Dzīvojamo daudzdzīvokļu māju apsaimniekošana ir ne tikai inženiertīklu apsaimniekošana, ēkas un teritorijas uzkopšana. Tas ir rūpīgs pārvaldības process, kur nozīmīga loma ir ne tikai pārvaldniekam, bet arī dzīvokļu īpašniekiem. Bieži daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji joprojām nesaprot, ka ne tikai dzīvoklis, bet arī nama koplietošanas telpas, bēniņi, kāpņu telpas u.tml., kā arī nama pieguļošā teritorija, ir kopīgs īpašums. Rūpēs par savu mājokli, bieži tiek aizmirstas personīgās rūpes par kopīpašumu. Svarīgi ir saprast, ka namu apsaimniekotājs, vai cits uzņēmums, ir starpnieks un pakalpojuma sniedzējs. Lēmumi jāpieņem un atbildība jāuzņemas pašiem dzīvojamās mājas iedzīvotājiem. Saprotams, ka ne vienmēr visi iedzīvotāji var sanākt vienkopus un lemt par mājā veicamo.

Visa pamatā ir sadarbība. Sadarbība var notikt dažādi, piemēram, tiekoties ar dzīvokļu īpašnieku birojā, organizējot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces vai tiekoties ar dzīvokļa īpašnieku viņa īpašumā. Darbs ar dzīvokļu īpašniekiem ir smaga psiholoģiskā slodze ik dienas darbā, bet tikai ilglaicīgs un pamatīgs informatīvi izglītojošais darbs ar dzīvokļu īpašniekiem par māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas organizēšanu var dot vēlamo rezultātu ilgtermiņā.